Kas būtu jāzina uzsākot mājkompostēšanu?

Kāpēc to darīt?

Kompostēšanai paša dārzā, jeb mājkompostēšanai ir daudz priekšrocību:

• bez lielām papildus izmaksām var pārstrādāt kompostā dārza atkritumus (lapas, sīkie zariņi, augu atliekas, nopļautā zāle, pārtikā neizmantojamie augļi un dārzeņi) un virtuves atkritumus (dārzeņu un augļu atlikumi, tējas, kafijas biezumi, ēdiena un produktu pārpalikumi un tml.);
• samazināt atkritumu apsaimniekotājiem nododamo atkritumu daudzumu un līdz ar to arī samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu;
• izmantot paša radītu kompostu augsnes uzlabošanai un ekoloģiski tīras ražas iegūšanai;
• ar savu rīcību veicināt aprites ekonomikas attīstību.

Vai to darīt, tas jāizlemj katram pašam un jāsaprot, cik mājsaimniecībā tiek radīti kompostējamie atkritumi, vai sava īpašuma teritorijā ir piemērota kompostēšanas vieta, vai būs pietiekamas zināšanas, pacietība un vēlme nodarboties ar komposta sagatavošanu, lai savas darbības rezultātā iegūtu labu kompostu un kompostēšanas vieta nepievilinātu putnus, grauzējus un, galvenais, nesabojātu attiecības ar kaimiņiem.

Kompostēšanas vietas izvēle

Ja ir izvērtēti kompostēšanas riski un ieguvumi, iegūta izpratne par galvenajiem kompostēšanas pamatprincipiem un pieņemts lēmums par kompostēšanas uzsākšanu, tad būtu jāzina, ka kompostēšanas vietu nebūtu vēlams ierīkot:

• 3 metrus no zemes vienības robežas;
• pie kopīgiem žogiem, mūriem un zemes vienības robežām, izņemot, ja saņemts blakus esošās kaimiņa saskaņojums;
• tiešā ūdenstilpņu tuvumā.

Kompostēšanas kastes izvēle

Šobrīd nav noteiktu standartu vai īpašu prasību mājkompostēšanas kastu izvēlei un katrs var izvēlēties sev piemērotāko – vai izmantot pašizgatavotas komposta kastes, vai veikalos nopērkamos kompostēšanas konteinerus, vai gluži vienkārši kompostēt atklātā kaudzē. Būtiskākais, lai šīs darbības ir jēgpilnas, kā rezultātā iegūts labs komposts un prieks par padarīto darbu!

Ja nolemts kompostēt tikai dārza atkritumus, tad kompostēšanas veida izvēle būs vienkāršāka, var izmantot vienkāršas komposta kastes vai atrast dārzā piemērotu vietu komposta kaudzes veidošanai. Svarīgi ir zināt, lai iznīcinātu nezāļu sēklas un augos esošās slimības ir jānodrošina, lai temperatūra komposta veidošanās procesā sasniegtu 70°C, ko vislabāk tomēr var nodrošināt kompostējot speciālos konteineros.

Bet, ja būs nolemts kompostēt ne tikai dārza atkritumus, bet arī virtuves bioloģiskos atkritumus, tad ieteicams izvēlēties rūpnieciski izgatavotu, no visām pusēm noslēgtu, labi vēdināmu kompostēšanas konteineru. Tas nepieciešams, jo virtuves atkritumi kompostēšanas procesā izdala augstāku temperatūru un specifiskas smakas, kas pievilina putnus, mājdzīvniekus un grauzējus. Turklāt jāatceras, ka kompostā nedrīkst likt piena produktus, termiski neapstrādātas gaļas vai zivju produktu paliekas un taukus.

Kompostēšanas process

Lai kompostēšanas process norisinātos pietiekami ātri un gala rezultātā iegūtu labu kompostu, ir nepieciešams:

• parūpēties par kompostējamo atkritumu sagatavošanu - dārzā lielās augu atliekas un zariņus iepriekš sasmalcināt, bet virtuvē iekārtot ērti pieejamu kompostēšanai paredzēto bio atkritumu savākšanas tvertni;
• kompostēšanas vietu izvēlēties dārza ēnainākajā daļā;
• ieteicams kompostēšanai iekārtot vismaz divas kastes, kur vienā ievieto svaigo materiālu, bet otrā gatavojas jau iepriekš ievietotais komposts;
• kompostējamos atkritumus likt kārtās. Pirmajā kārtā, lai uzlabotu gaisa cirkulāciju, ieklāj nelielus satrūdējušus koku stumbrus vai sausus smalkus zarus, pārējās kārtas veido savstarpēji miksējot zaļos atkritumus (nopļautā zāle, nezāles) ar brūnajiem (nokaltušās lapas, augi, nelieli zari) un virtuves atkritumiem. Vēlamā proporcija ir 40% zaļie atkritumi, 40% brūnie atkritumi un 20% virtuves pārtikas atkritumi, kas kalpo par baktēriju un mikroorganismu aktivizētājiem un paātrina kompostēšanās procesu;
• kompostēšanas procesa uzlabošanai var arī izmantot veikalos nopērkamos ātras iedarbības kompostētājus, kas īsā laikā rada bioloģiski pilnvērtīgu kompostu, aktivizē mikroorganismus, regulē skābumu;
• komposts sausā laikā ir jāaplaista, lai pievadītu nepieciešamo skābekli, un masa vienmērīgi izkarstu, veicinot BIO atkritumu sadalīšanos un slimību izraisītāju mikroorganismu un nezāļu sēklu bojāeju;
• kompostēšanas laikā, lai veicinātu gaisa cirkulāciju un mazinātu nepatīkamo smaku veidošanos, kompostējamā masa ir vairākas reizes jāpārcilā;
• komposta gatavību nosaka pēc tā smaržas un izskata. Tam jābūt ar patīkamu smaržu, viendabīgam un irdenam, kas paņemts rokā saglabā plaukstas formu un no tā neiztek šķidrums.

Līdz ar to, varam uzskatīt, ka esam veikuši atkritumu pārstrādi un radījuši tautā saukto "melno zeltu"!