Laistīt dārzus ar dzeramo ūdeni turpmāk būs dārgāk

Nav noslēpums, ka daļa individuālo māju īpašnieku, dzeramo ūdeni, kas tiek piegādāts pa centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem, izmanto ne tikai ikdienas saimnieciskajām vajadzībām (ēst gatavošanai, sanitārajās telpās, veļas mazgāšanai un tml.), kur tas pēc izlietošanas nonāk kanalizācijā, bet arī citiem mērķiem. Raksturīgākais ir dārzu vai zāliena laistīšana vasarā, mājlopu dzirdīšana, transportlīdzekļu mazgāšana un piemājas baseinu pildīšana. Izmantojot ūdeni šiem mērķiem, tas, iespējams, vēlāk kanalizācijā nenonāk, tātad loģiski, ka par kanalizāciju no šīs daļas nebūtu jāmaksā, taču situācija nav tik vienkārša.

• Būtiskākais faktors, kas rada problēmas, ir pārlieku lielais ūdens patēriņš. Ierīkojot dziļurbumus un izbūvējot ūdens sagatavošanas stacijas, maksimālais ūdens patēriņš tiek plānots, atbilstoši normatīvajam ūdens patēriņam uz vienu cilvēku (mājsaimniecību). Diemžēl šajos aprēķinos netiek iekļauta ne dārzu laistīšana, ne baseinu pildīšana. Rezultātā ūdens sāk pietrūkt. Jau 2021.gada vasarā vairākos ciemos veidojās situācija, kad ūdens patēriņam pieaugot gandrīz 3 reizes, sāka pietrūkt dzeramais ūdens, kā rezultātā uz laiku nācās atslēgt reversās osmozes iekārtas, lai nodrošinātu nepieciešamo ūdens apjomu.
• Lai centralizēti piegādāto dzeramo ūdeni bez problēmām veselībai, varētu izmantot pārtikā - tas tiek apstrādāts un attīrīts, izmantojot dārgas un sarežģītas iekārtas. Diez vai būtu pareizi šādu attīrītu dzeramo ūdeni izmantot dārzu laistīšanai vai auto mazgāšanai.
• Protams, ne JNKU, ne kāds cits pakalpojumu sniedzējs nevar aizliegt mājai piegādāto dzeramo ūdeni izmantot citiem mērķiem, nekā tas sākotnēji paredzēts, taču tad nāksies par šo ūdeni maksāt papildus. Likumdevējs ir skaidri un nepārprotami noteicis, ka pakalpojuma lietotāja novadīto notekūdeņu daudzums ir vienāds ar piegādātā ūdens daudzumu (Ministru Kabineta 2016.gada 22.marta noteikumu Nr. 174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu" 44.punkts). Minētā norma ir loģiska, jo ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs nevar pārliecināties, cik liels apjoms no piegādātā ūdens nonāk vēlāk kanalizācijā, bet cik - nenonāk.
• Un visbeidzot pietiekami nozīmīgs faktors ir ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja papildu resursu patēriņš, kas saistīts ar nodalītu ūdens patēriņa uzskaiti. Ir nepieciešams uzstādīt papildus mērierīces, kā arī norēķinu sistēmā manuāli jāveic korekcijas iesniegtajiem skaitītāju rādījumiem.

Ņemot vērā minēto, SIA "Jelgavas novada KU", vadība plāno no 2022.gada 1.janvāra atteikties no līdzšinējās prakses par piegādātā ūdens uzskaiti ar atsevišķiem skaitītājiem. Turpmāk, atbilstoši jau minētajiem MK noteikumiem, novadīto notekūdeņu daudzums tiks pielīdzināts visam piegādātajam ūdens daudzumam.

Ja kāds iebilst šādam risinājumam, iespējamie varianti ir tikai divi:

• klients uz kanalizācijas izvada par saviem līdzekļiem uzstāda un uztur notekūdeņu plūsmas mērītāju, kas nosaka kanalizācijā novadīto notekūdeņu daudzumu, atbilstoši kam, tiks piestādīts rēķins;
• klients ierīko lokālu ūdens ieguves avotu un tīklus, kas pilnībā nošķirti no tiem tīkliem, pa kuriem ūdens tiek piegādāts no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.

Šie nosacījumi, neattiecas uz tiem ūdens patērētājiem, kuriem nav pieslēguma centralizētajai kanalizācijai.